Kā jūs sevi motivējat turpināt iesāktās sporta nodarbības?

atshujies (2010-05-08 13:18)      es domāju par to, ka ir vieglāk, ja tevis ir mazāk- tad tevi sargā, tevi ievēro, tu pēkšņi esi vērtīga, skaista, un otrs- ja pirmais arguments nenostrādā- tu sevī sajūti spēku, jo kustoties tu paliec spēcīgāka, veiklāka, kas dod perspektīvas, ja nu reiz nepažēlos, jo nav kam, tad pati sevi spēsi saglābt. mani tas motivē. palutinu sevi arī, bet neaizraujos, jo tad sanāk apbrtais loks- muskuļu kunkuls- apaļš un spēcīgs, kas nemaz nav vēlamais rezultāts.
man tā.

atshujies (2010-05-08 13:23)      es domāju par to, ka ir vieglāk, ja tevis ir mazāk- tad tevi sargā, tevi ievēro, tu pēkšņi esi vērtīga, skaista, un otrs- ja pirmais arguments nenostrādā- tu sevī sajūti spēku, jo kustoties tu paliec spēcīgāka, veiklāka, kas dod perspektīvas, ja nu reiz nepažēlos, jo nav kam, tad pati sevi spēsi saglābt. mani tas motivē. palutinu sevi arī, bet neaizraujos, jo tad sanāk apbrtais loks- muskuļu kunkuls- apaļš un spēcīgs, kas nemaz nav vēlamais rezultāts.
man tā.

FRITILAARIJA (2010-05-08 13:27)      piemeklē tādas nodarbības, kas patīk, tad neko nevajadzēs motivēt;

visu savu mūžu biju ar sportu uz "Jūs", bet nu jau pāris gadus nūjoju un baigi patīk -- svaigais gaiss vilina pēc darba kantorī, i veselīgi, i taukus sadedzina, protams, jāiet ir tempā, nevis gurķojoties un klačas sitot -- tā nu esmu nonākusi līdz tam, ka rīt piedalīšos Tartu maratonā (Igaunijā tas ļoti populārs sporta veids)

enderlin (2010-05-08 23:58)      nu nez, man ir jāpiespiežas arī uz to, kas itkā "patīk".. pamatmetodes jau ir diezgan vienkāršas - visu laiku atsākt (jo tendence vienmēr ir pārtraukt), regulari mainīt režīmu un slodzi, uzstādīt visādus pašizdomātus mērķus, atgaiņāt domas, cik tas viss ir bezjēdzīgi utt.

fiolito (2010-05-09 17:51)      Manas domas - ja reiz visu laiku pārdomas "vai es skrienu parkā, lai pēc tam apēstu savu mīļoto picu, vai arī lai atstrādātu vakar apēsto saldējumu", tad enerģija tiek uzņemta mazāk nekā tiek notērēta. Pārskati ēdienkarti!
Kas attiecas uz motivāciju turpināt - tā, kā kustēšanos vajag organismam, kas to pieprasa, tad man jāpiespiežas drīzāk ir - ierobežot, samazināt. Par laimi (?), šobrīd nav laika sportot tik daudz, kā gribētos. (Iztieku ar minimumu - 3-9h nedēļā.)

mgmt (2010-05-11 02:15)      problema ir tad ja sportu uzstada ka kko kas nepatik un ir jaizdara, piem., lai nodedzinatu kalorijas. Logiski ka negribesies to darit, ja psihologiski bus negativa attieksme.

ieteicams butu izbaudit katru bridi kad tavs kermenis sporto un nogurumu parverst gandarijuma par nupat noskrieto. noteiktu merku sasniegsana var but ari psihologisks stimuls. ka saka: vesela miesa vesels gars :)

Dailjdaarzniece (2010-05-17 22:41)      pilnīgi piekrītu, mgmt!
par nevajdzīgajām kalorijām nedomāju sportojot, vienkārši kaifoju līdz ar savu ķermeni. un pārējais nāk līdzi ka bonuss:)

sady (2010-05-18 19:41)      Pirmkārt - vieslielākais šķērslis ir tas - vai tu jūties ērti. Piem., skriet pa pilsetas ielām nav patīkami, taču gar jūras krastu vajadzētu būt lieliski. Tas pats ar sporta zāli - vai dušās nav liekas acis, vai ir laba vēdināšana zālē.

Otrkārt un galvenokārt - nav jau sevišķi jāpiespiež. Vienkārši ir jāsāk darīt un jāieklausas savā ķermenī un savos muskuļos. Pēc pāries reizēm jau varēsi just, ka locekļi ne tikai kustas, bet ka tajos ir spēks un tie paši prasās pēc slodzes, smaguma. To ieteica kāda sportiste - katrā dzīvā radībā ir kustības prieks, svarīgi, vai neesi to aizmirsis.

sady (2010-05-18 19:42)      Protams, mērķis - piem., labi izskatīties, labi justies darbā, utt - tas arī nav mazsvarīgi.